Vieglāk apgūstamās svešvalodas

Latvijas iedzīvotāji ir visai labi valodu apguvēji. Pateicoties dažādiem apstākļiem, vidējais aritmētiskais latvietis prot trīs valodas: dzimto latviešu, bieži ikdienā lietoto krievu un pasaulē populārāko svešvalodu – angļu. Tas ir visai augsts rādītājs, salīdzinot ar pārējo pasauli. Tomēr tas nenozīmē, ka nenāktu par labu apgūt vēl kādu valodu. Bet pasaulē pastāv tūkstošiem valodu, kuru lai izvēlas kā nākamo? Valodas ir vieglāk apgūt bērnībā vai skolas gados. Tādēļ būtisks faktors savas ceturtās valodas apgūšanā ir tas, cik viegli to ir iemācīties. Šajā rakstā esam apkopojuši tās valodas, kuru apgūšana latviešiem sagādātu vismazākās pūles, vienlaicīgi ņemot vērā arī to, cik lielas priekšrocības piedāvātu katras konkrētās valodas apguve.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē valodas apguves sarežģītību, ir tas, cik ļoti tā atšķiras no dzimtās valodas. Vadoties pēc šī aspekta, mūsu izvēle ir visai ierobežota. Latvieši un lietuvieši ir vienīgās tautas, kas lieto kādu no Baltu valodu grupām. Ja vien jūs neesat gatavs sniegt milzīgu ieguldījumu lingvistikā un iemācīties mirušo senprūšu valodu, kuru tikpat kā nekad nenāksies lietot, acīmredzama izvēle ir lietuviešu valodas apguve. Tiesa gan lietuvieši, tāpat kā mēs, lieliski prot arī angļu un krievu valodas. Tādēļ vidējam latvietim, dodoties ekskursijā uz mūsu dienvidu kaimiņu valsti, nevajadzētu būt nekādām problēmām sazināties ar vietējiem. Tomēr lietuviešu valodas apguvei tāpat ir savas priekšrocības. Mūsu valstis vieno ļoti cieša ekonomiskā saikne. Latvijā ir pārstāvēti visi lielākie lietuviešu uzņēmumi un mūsu darba devēji labprāt nolīgtu cilvēkus, kas prastu lietuviešu valodu un veicinātu labākas biznesa attiecības ar kaimiņiem. Tiesa gan visi lietuviešu biznesmeņi ļoti labi prot jau minētās angļu un krievu valodas. Tātad lielās pūles, kādas jums vajadzētu pielikt apgūstot kaimiņu valodu, lai arī tās būtu ievērojami mazākas, nekā apgūstot, piemēram, ķīniešu valodu, nebūtu nekas vairāk par draudzīgu žestu brāļu tautai.
Tā kā latviešu valodai vairs nav citu tuvu radinieku, ja nevēlaties mācīties runāt lietuviski, vajadzētu skatīties uz tām valodām, kas ir radniecīgas angļu vai krievu valodām. Krievu valoda ir viena no slāvu valodu grupas, kas ir pati izplatītākā Austrumeiropā. Centrāleiropai tuvākajās valstīs runātās slāvu valodas kā čehu un poļu no krievu valodas atšķiras vairāk, kā valodas valstīs, vairāk uz austrumiem, piemēram, Ukrainā un Baltkrievijā. Tomēr Baltkrievijā krievu valodai ir oficiālas valodas status un tāds tai ir vēl nesen bija arī Ukrainā, tādēļ mācoties šīs valodas, jūs iegūsiet daudz mazāk, nekā apgūstot, piemēram, slovāku valodu. Bijušās Dienvidslāvijas valstu slāvu valodas, piemēram, bosniešu un serbu valodas, tiek uzskatītas par pašām sarežģītākajām slāvu valodu saimē, turklāt mūsu attiecības ar šīm valstīm nav tik ciešas, kā ar pārējām slāvu zemēm. Savelkot visus plusiņus un mīnusus, apgūšanai pati izdevīgākā no slāvu valodām šķiet poļu. Tā visai daudz atšķiras no krievu valodas, bet tai ir vairāki līdzīgi vārdi un locījumi poļu valodā būs puslīdz pazīstami visiem krievu valodas lietotājiem. Turklāt poļu valodas apguve piedāvā arī pašas lielākās karjeras iespējas. Latvijā tiek tirgotas daudzas poļu preces un šīs valsts. Poļu ražojumi parasti izceļas ar zemām cenām, par salīdzinoši pieņemamu kvalitāti un nebūt visi turienes uzņēmumi ir atraduši ceļu līdz Latvijai. Paši poļi, kā lielas tautas pārstāvji, ir arī vieni no sliktākajiem valodu zinātājiem Eiropā. Tādēļ uzņēmumiem, kuri vēlas izplatīt Latvijā lētās poļu preces, lieti noderētu pārdošanas speciālists ar labām poļu valodas zināšanām.
Tomēr, ja vēlaties skatīties tālāk rietumu virzienā, tad izvēļu skaits kļūst daudz plašāks. Ja protat angļu valodu, jums ir paveicies, jo vairāk kā puse angļu valodas vārdu nāk no senās latīņu valodas, kura kalpo par pamatu daudzām mūsdienu Rietumeiropas valodām. Kā viena no ģermāņu valodām, angļu valodai ir daudz līdzību ar vācu valodu. Interesanti, bet angļu valodai ir vēl vairāk kopīga ar romāņu saimi pārstāvošu franču valodu. Šīs abas senās Eiropas lielvaras ir brīžiem valdījušas viena pāri otru un šo vēsturisko attiecību rezultātā, pārmantojušas daudzus vārdus viena no otras. Gan vācu, gan franču valodas ir visai izdevīgas apguvei arī tādēļ, ka, kā jau vairums lielo tautu, šo zemju iedzīvotāji salīdzinoši slikti prot svešvalodas. Mazāk kā puse francūžu un vāciešu prot bez problēmām sazināties angļu valodā, tādēļ šīs valodas apguvei ir liela praktiska nozīme.