Posted in Valodas

Angļu valoda: Pasaules izplatītākā svešvaloda

Angļu valoda ir tikpat fascinējoša, cik tā ir populāra un plaši lietota visā pasaulē. Vairāk kā 840 miljonu cilvēku visā pasaulē sauc angļu valodu par savu dzimto, kas to ierindo otrajā vietā, uzreiz aiz ķīniešu valodas. Tomēr angļu valoda ir īpaša ar to, ka tā ir arī pati populārākā svešvaloda, tās kopējam pratēju skaitam esot mērāmam miljardos. Tiek lēsts, ka vismaz ceturtā daļa pasaules saprot angliski vismaz minimālā līmenī. Tas nozīmē, ka kopējais angļu valodas lietotāju skaits ir pietuvojies diviem miljardiem. Tai ir pašai sava vēsture un savas īpatnības izdevīgākais kredīts LV. Tā ir valoda, kas visbiežāk tiek mācīta kā pirmā svešvaloda arī Latvijā, tādēļ šoreiz nerunāsim par tās gramatiku, bet koncentrēsimies uz citiem interesantiem šīs valodas aspektiem un tās dīvainībām.

Angļu valoda ir pasaulē bagātākā ne tikai ar runātājiem, bet arī ar vārdiem. Pēc valodnieku aplēsēm, angļu valodas vārdu krājumā ir vairāk kā 250 tūkstoš vārdu. Šis skaitlis strauji pieaug, jo katru gadu vārdu krājumu papildina līdz pat 4000 jaunu vārdu. Viena no angļu valodas īpašībām, kas to padara tik bagātu ir tās elastība. Jebkuru lietvārdu ir iespējams viegli pārveidot darbības vārdā. Vēl viens iemesls, kādēļ angļu valoda var lepoties ar tik plašu vārdu krājumu, iespējams, ir tas, ka šī ir vienīgā no lielajām pasaules valodām, kuru neuzrauga kāda valodnieku organizācija. Tā vietā, lai valodnieki piemeklētu pareizās jaunvārdu formas, vārdu krājumi papildina tikai paši angļu valodas runātāji.
Angļu valodas popularitāte pieaug, sekojot ripojošas sniega pikas principam. Jo lielāka pasaules daļa pasaules iedzīvotāju prot angļu valodu, jo lielāka ir pārējās pasaules nepieciešamība iemācīties angļu valodu un netikt izslēgtiem no informācijas apmaiņas ķēdes. Tādēļ angļu valoda ir ieskrējusies tik tālu, ka aptuveni 80% no internetā pieejamās informācijas ir tieši šajā valodā. Publiskajā telpā angļu valoda ir tik bieži sastopama, ka izvairīšanās no jebkādām šīs valodas prasmēm mūsdienās ir visai sarežģīta. Ja vien kādu sev vien saprotamu iemeslu vadīts neesat principiāli noskaņots pret angļu valodas apgūšanu, visdrīzākais, ka esiet izveidojis zināmu šīs valodas vārdu krājumu pat īpaši necenšoties.

Atšķirībā no latviešu valodas, kurā vairums skaņas ir iespējams pierakstīt tikai vienā veidā, angļu valoda ir sarežģīta tieši ar pretējo. Piemēram, skaņa “ī” angļu valodā ir pierakstāma septiņos dažādos veidos. Latviešu valodā, protot izrunāt vārdu, visbiežāk ir skaidrs arī kā to pareizi uzrakstīt. Salīdzinājumā, pat angļu valodas lietotājiem, kuriem šī ir dzimtā valoda, bieži ir spiesti kārtīgi padomāt, pirms saprast kā pareizi rakstās kāds vārds. Angļu valoda ir stipri ietekmējusies no latīņu un franču valodām. Vēsturiski Anglijas karaļi ir valdījuši pār franču tautu un otrādi. Šajā laikā valodas ir apmainījušās vairākiem vārdiem, tiem ņemot līdzi arī otras valodas gramatikas un rakstības likumus. Tādēļ vairāku angļu valodas vārdu rakstību ir nepieciešams vienkārši pragmatiski iegaumēt no galvas, jo tie bieži neseko kādiem konkrētiem, vienotiem rakstības likumiem.

Angļu valoda ir ievērojami mainījusies, ejot cauri gadsimtiem. Senangļu valoda, kuru mūsdienās prot tikai valodnieki un kuras vienīgais pielietojums ir senu vēsturisku liecību lasīšana, ir tik atšķirīga no šodien lietotās valodas formas, ka tajā var atpazīt vien atšķirīgus vārdus. Valodnieki uzskata, ka pats senākais angļu valodas vārds kredīts pret automašīnas ķīlu, gan tiek lietots vēl joprojām. Par tādu tiek uzskatīts vārds “town”, vai tulkojumā – pilsēta.

Angļu valoda ir tik izplatīta, pateicoties bijušās Lielbritānijas impērijas varenībai. Par tās augstāko punktu tiek uzskatīts karalienes Viktorijas valdīšanas laiks, kurā izplatīta frāze, ar kuru raksturoja Lielbritānijas plašumu bija: “Lielbritānijā saule nekad nenoriet”. Šis patiešām bija laiks, kad jebkurā diennakts laikā, kādā no Lielbritānijas kolonijām saule bija pie debesīm. Lielbritānijas impērija ir pasaules vēsturē plašākā, apsteidzot gan romiešus, gan persiešus tāpat kā visas pārējās senās civilizācijas. Kopā ar britu karogu, pasaulē izplatījās arī Lielbritānijā piekoptās liberālisma idejas un angļu valoda. Mūsdienās Lielbritānija ir atteikusies no lielākās daļas savu pagātnes koloniju, bet angļu valodas runas katrā pasaules nostūrī, vēl ilgi atgādinās par tās kādreizējo varenību.

Posted in Mācies svešvalodas, Valodas

Vieglāk apgūstamās svešvalodas

Latvijas iedzīvotāji ir visai labi valodu apguvēji. Pateicoties dažādiem apstākļiem, vidējais aritmētiskais latvietis prot trīs valodas: dzimto latviešu, bieži ikdienā lietoto krievu un pasaulē populārāko svešvalodu – angļu. Tas ir visai augsts rādītājs, salīdzinot ar pārējo pasauli. Tomēr tas nenozīmē, ka nenāktu par labu apgūt vēl kādu valodu. Bet pasaulē pastāv tūkstošiem valodu, kuru lai izvēlas kā nākamo? Valodas ir vieglāk apgūt bērnībā vai skolas gados. Tādēļ būtisks faktors savas ceturtās valodas apgūšanā ir tas, cik viegli to ir iemācīties. Šajā rakstā esam apkopojuši tās valodas, kuru apgūšana latviešiem sagādātu vismazākās pūles, vienlaicīgi ņemot vērā arī to, cik lielas priekšrocības piedāvātu katras konkrētās valodas apguve.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē valodas apguves sarežģītību, ir tas, cik ļoti tā atšķiras no dzimtās valodas. Vadoties pēc šī aspekta, mūsu izvēle ir visai ierobežota. Latvieši un lietuvieši ir vienīgās tautas, kas lieto kādu no Baltu valodu grupām. Ja vien jūs neesat gatavs sniegt milzīgu ieguldījumu lingvistikā un iemācīties mirušo senprūšu valodu, kuru tikpat kā nekad nenāksies lietot, acīmredzama izvēle ir lietuviešu valodas apguve. Tiesa gan lietuvieši, tāpat kā mēs, lieliski prot arī angļu un krievu valodas. Tādēļ vidējam latvietim, dodoties ekskursijā uz mūsu dienvidu kaimiņu valsti, nevajadzētu būt nekādām problēmām sazināties ar vietējiem. Tomēr lietuviešu valodas apguvei tāpat ir savas priekšrocības. Mūsu valstis vieno ļoti cieša ekonomiskā saikne. Latvijā ir pārstāvēti visi lielākie lietuviešu uzņēmumi un mūsu darba devēji labprāt nolīgtu cilvēkus, kas prastu lietuviešu valodu un veicinātu labākas biznesa attiecības ar kaimiņiem. Tiesa gan visi lietuviešu biznesmeņi ļoti labi prot jau minētās angļu un krievu valodas. Tātad lielās pūles, kādas jums vajadzētu pielikt apgūstot kaimiņu valodu, lai arī tās būtu ievērojami mazākas, nekā apgūstot, piemēram, ķīniešu valodu, nebūtu nekas vairāk par draudzīgu žestu brāļu tautai.
Tā kā latviešu valodai vairs nav citu tuvu radinieku, ja nevēlaties mācīties runāt lietuviski, vajadzētu skatīties uz tām valodām, kas ir radniecīgas angļu vai krievu valodām. Krievu valoda ir viena no slāvu valodu grupas, kas ir pati izplatītākā Austrumeiropā. Centrāleiropai tuvākajās valstīs runātās slāvu valodas kā čehu un poļu no krievu valodas atšķiras vairāk, kā valodas valstīs, vairāk uz austrumiem, piemēram, Ukrainā un Baltkrievijā. Tomēr Baltkrievijā krievu valodai ir oficiālas valodas status un tāds tai ir vēl nesen bija arī Ukrainā, tādēļ mācoties šīs valodas, jūs iegūsiet daudz mazāk, nekā apgūstot, piemēram, slovāku valodu. Bijušās Dienvidslāvijas valstu slāvu valodas, piemēram, bosniešu un serbu valodas, tiek uzskatītas par pašām sarežģītākajām slāvu valodu saimē, turklāt mūsu attiecības ar šīm valstīm nav tik ciešas, kā ar pārējām slāvu zemēm. Savelkot visus plusiņus un mīnusus, apgūšanai pati izdevīgākā no slāvu valodām šķiet poļu. Tā visai daudz atšķiras no krievu valodas, bet tai ir vairāki līdzīgi vārdi un locījumi poļu valodā būs puslīdz pazīstami visiem krievu valodas lietotājiem. Turklāt poļu valodas apguve piedāvā arī pašas lielākās karjeras iespējas. Latvijā tiek tirgotas daudzas poļu preces un šīs valsts. Poļu ražojumi parasti izceļas ar zemām cenām, par salīdzinoši pieņemamu kvalitāti un nebūt visi turienes uzņēmumi ir atraduši ceļu līdz Latvijai. Paši poļi, kā lielas tautas pārstāvji, ir arī vieni no sliktākajiem valodu zinātājiem Eiropā. Tādēļ uzņēmumiem, kuri vēlas izplatīt Latvijā lētās poļu preces, lieti noderētu pārdošanas speciālists ar labām poļu valodas zināšanām.
Tomēr, ja vēlaties skatīties tālāk rietumu virzienā, tad izvēļu skaits kļūst daudz plašāks. Ja protat angļu valodu, jums ir paveicies, jo vairāk kā puse angļu valodas vārdu nāk no senās latīņu valodas, kura kalpo par pamatu daudzām mūsdienu Rietumeiropas valodām. Kā viena no ģermāņu valodām, angļu valodai ir daudz līdzību ar vācu valodu. Interesanti, bet angļu valodai ir vēl vairāk kopīga ar romāņu saimi pārstāvošu franču valodu. Šīs abas senās Eiropas lielvaras ir brīžiem valdījušas viena pāri otru un šo vēsturisko attiecību rezultātā, pārmantojušas daudzus vārdus viena no otras. Gan vācu, gan franču valodas ir visai izdevīgas apguvei arī tādēļ, ka, kā jau vairums lielo tautu, šo zemju iedzīvotāji salīdzinoši slikti prot svešvalodas. Mazāk kā puse francūžu un vāciešu prot bez problēmām sazināties angļu valodā, tādēļ šīs valodas apguvei ir liela praktiska nozīme.

Posted in Mācies svešvalodas, Valodas

Biežāk pieļautās kļūdas, mācoties svešvalodu

Pastāv mīts, ka inteliģentākajiem cilvēkiem valodu apguve nāk vieglāk. Protams, tā netraucē, īpaši ņemot vērā, ka akadēmiski attīstītākajiem indivīdiem ir pieejams plašāks un pilnvērtīgāks mācību stratēģiju arsenāls. Tomēr, vairums valodu mācību prasmju, patiesībā ir ieradumi, kurus ir iespējams veidot ar zināmas disciplīnas un pašapziņas palīdzību. Šajā rakstā esam apkopojuši biežāk pieļautās kļūdas, kas kavē jaunas valodas apguvi un paņēmieni, kā no tām atbrīvoties.
Daudzi valodnieki uzskata, ka jaunas valodas apguvei ir jāsākas ar kluso periodu. Līdzīgi kā zīdaiņi sāk apgūt valodu, klausoties un atkārtojot dzirdētās skaņas, arī valodu skolniekiem, kuri to apguvei ir pievērsušies vēlāk dzīvē, vajadzētu pēc iespējas vairāk klausīties. Klausīšanās palīdz labāk iegaumēt vārdu krājumu un ļauj saskatīt valodas struktūru. Klausīšanās komunikatīva prasme, kuru mēs lietojam ikdienas dzīvē, tomēr, mācoties valodu, to nav tik viegli piekopt, ja vien nedzīvojat ārzemēs, vai bieži apmeklējat valodu kursus. Kāds ir problēmas risinājums? Atrodiet, ko klausīties. Mūzika, filmas, televīzijas raidījumi un audio grāmatas ir ļoti noderīgi instrumenti valodu apguvē. Valodnieki ir pārliecināti, ka, jo ātrāk jums izdosies atrast praktisku pielietojumu jaunapgūtajām valodu zināšanām, jo straujāk tās nostiprināsies jūsu atmiņā. Turklāt šādi valodas mācību process kļūs dabiskāks un mazāk nogurdinošs.
Mācoties jaunu valodu, viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka apguves tempu, ir valodas apguvēja attieksme. Ja vēlaties apgūt valodu ātrāk, kļūstiet ziņkārīgs. Izpētiet tautas kultūru, kuras valodu vēlieties apgūt un atrodiet tajā kaut ko, kas jūs patiešām interesē. Ja mācaties franču valodu, painteresējieties, kādi ir populārākie televīzijas raidījumi šajā valstī. Ja esiet hokeja fans, sāciet sekot līdzi hokeja ziņām no franciski runājošās Kanādas provinces Kvebekas. Atrodiet kādu kultūras aspektu, kas jūs interesēs pietiekoši, lai jūs justu diskomfortu, ka nespējat tam izsekot pilnvērtīgi ar savām šā brīža valodas prasmēm. Kulturāli ieinteresēti valodu skolnieki būs daudz atvērtāki jaunajai valodai un vieglāk veidos attiecības ar tās iedzimtajiem lietotājiem.
Valodnieki ir atklājuši, ka valodu apguvēji, kuri sliktāk tiek galā ar neskaidriem uzdevumiem, progresē daudz lēnāk. Valodu apgūšana ir pilna neskaidru un izaicinošu situāciju. Valodu skolnieki, katru dienu apgūst iepriekš nedzirdētus vārdus un ik pa laikam uzduras dažādiem gramatikas likumu izņēmumiem, kas mācīšanās procesu padara vēl sarežģītāku. Tie skolnieki, kuri, redzot jaunu un nezināmu vārdu, vispirms sniegsies pēc vārdnīcas, tā vietā, lai censtos situāciju atrisināt radoši, mēģinot saprast vārda nozīmi pēc tā struktūras, valodu iemācīsies lēnāk. Galu galā, skolnieki, kuri šādās situācijās jūtas nekomfortabli, var pat atmest valodas apguvei ar roku pilnībā. Valodas apguve ir liels izaicinājums, kas spiež mūsu smadzenēm darboties vēl neierastā manierē. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai mēs nebaidītos iesoļot nepazīstamā teritorijā. Tā vietā, lai uzmeklētu katru jauno vārdu vārdnīcā, centieties saprast tā nozīmi pēc vārda struktūras vai kopējā konteksta. Ja nekas cits neizdodas, labāk mēģiniet vārdu uzminēt.
Neatkarīgi no tā, vai skolnieks prot rakstīt svešvalodā, pareizi locīt darbības vārdus vai tekoši lasīt tekstu, runa ir pats nozīmīgākais elements. Šis ir tas mācību posms, kas daudziem ir pats izaicinošākais. Sākt runāt valodā, kurā nespējam brīvi noformulēt savas domas, mēs riskējam izskatīties muļķīgi. Tomēr tā ir fāze, kurai cauri ir jāiziet katram, kas vēlas pilnvērtīgi apgūt kādu valodu. Tādēļ lielākā kļūda, kādu varam pieļaut mācoties svešvalodu, ir netikt galā ar savu kautrību un nedrošību. Galu galā, valodas apguve ir ļoti sarežģīts uzdevums un pat neizteiksmīga un ierobežota runa ir sasniegums, kuru vairums cilvēku augstu novērtē, nevis kritizē par tās nepilnībām.

Posted in Valodas

Kā radās valoda?

Izrunāti vārdi neatstāj aiz sevis liecības, kuras izrakt arheologiem un izstādīt muzejos. Tie eksistē tikai tik ilgi, cik ilgi dzīvo cilvēki, kas tos ir izrunājuši. Rakstība attīstījās krietni vēlāk par pirmajām runātajām valodām, tādēļ par to attīstību mēs varam spiest tikai vadoties pēc nojausmām un spekulācijām. Valodas izcelsmes jautājums ir tik sarežģīts, ka zinātne pat iemeta ringā baltu dvieli, pametot atbildes meklējumus uz vairāk kā 100 gadiem. Tomēr 20. gadsimta sākumā, tika izstrādāta jauna pieeja, kas balstījās uz paleontoloģiju. Tā vietā, lai nodarbotos ar tukšām spekulācijām, šoreiz zinātnieki vispirms apzināja, kādas fizioloģiskas īpašības ir nepieciešamas tādai valodai, kādu lietojam mūsdienās. Tas nepadara atbildes rašanu daudz vienkāršāku, bet krietni ierobežo blandīšanos bezgalīgu spekulāciju tumsā un ir palīdzējusi izstrādāt vairākas visai ticamas teorijas.
Viena no tām pieļauj, ka runa ir attīstījusies no dabiskām skaņām, kādas mūsu senči ir dzirdējuši dabā un centušies atdarināt, piemēram, putnu dziesmas, dzīvnieku saucienus, viļņu un vēja šalkoņu. Šīs teorijas kritiķi norāda uz to, ka ļoti maz vārdu, kādus valodā lietojam mūsdienās, sastāv no skaņām, kas asociētos ar vārda nozīmi. Turklāt vairums valodnieku uzskata, ka pirmie modernie cilvēki uznāca uz skatuves jau paši ar savām dabiskajām skaņām. Modernais cilvēks neparādījās zemes virsū, kā tukša diktofona lenta, kurā skaņas vispirms ir jāieraksta, lai tās varētu atskaņot. Pirmie cilvēki neradās pēkšņi vienas dienas laikā. Senākie moderno cilvēku skeleti, kādus mums ir izdevies atrast, ir 100 tūkstoš gadu seni. Tātad vismaz tik sen pa pasauli staigā cilvēki, kurus nebūtu iespējams atpazīt kinoteātra zālē no mūsdienu cilvēkiem, ja tos pārģērbtu un safrizētu. Protams, atskaitot to, ka viens no zālē sēdošajiem skatītos kino ekrānā ir tik izbrīnītu sejas izteiksmi, it kā viņš nekad nebūtu redzējis kustīgus attēlus. Spriežot pēc atrastajiem skeletiem, šie cilvēki ne tikai izskatījās tieši tāpat kā mēs, bet to rīcībā bija arī tieši tādi runas instrumenti kā mums: tāda paša izmēra galvaskauss, balsene un balss saites. Tomēr evolūcija norit pakāpeniski, tūkstošiem paaudžu laikā. Pat tad, ja mēs atrastu katra senā cilvēka skeletu, nebūtu iespējams novilkt stingru līniju starp paaudzēm, lai kategoriski atšķirtu modernos cilvēkus no mūsu aizvēsturiskajiem senčiem. Tādēļ pirmās moderno cilvēku paaudzes tā īsti ne ar ko neatšķīrās no saviem vecākiem. Evolūcijas pārmaiņas ir tik lēnas, ka starp divām paaudzēm atšķirības var būt tikai tik niecīgas, ka tās ir atrodamas tikai antropologa laboratorijā, mērot katru skeleta kaulu ar precīzu bīdmēru. Pirmais modernais cilvēks, arī ja tādu būtu iespējams nošķirt, pats noteikti neredzēja nekādas atšķirības starp sevi un saviem senčiem, tādēļ arī turpināja lietot to pašu primitīvo saziņu, kā viņi.
Lielie primāti, kādi uz pasaules ir sastopami šodien, saziņā lieto primitīvus kliedzienus, saucienus, rūcienus un citas tamlīdzīgas skaņas kopā ar roku žestiem. Tādēļ pati populārākā valodas rašanās teorija paredz, ka modernais cilvēks ir radies, mantojot šādu vienkāršu saziņu no saviem senčiem. Pilnīgi iespējams ir arī tas, ka valodas attīstību ir veicinājušas nebrīvprātīgas skaņas, kā sāpju kliedzieni, bēdu raudas, noguruma nopūtas, pārsteiguma izsaucienu, dusmīgi saucieni un tamlīdzīgas. Visdrīzākais, kādā vēstures brīdī, cilvēks kļuva pietiekoši fizioloģiski attīstīts, lai šai primitīvajai saucienu un žestu zupai pievienotu sarežģītākus valodas elementus. Tūkstošiem gadu laikā šis process ir ticis pilnveidots, spējot izteikt ar vien sarežģītākas domas, stiprinot sociālās saiknes starp kopienu locekļiem, līdz ir pārtapis tik pilnvērtīgā valodā, kādās cilvēki runā mūsdienās. Diemžēl, fizioloģiskās zināšanas par to, kas tieši ir nepieciešams sarežģītai saziņai, ir vienīgā cietā zinātne, uz kādu varam paļauties, izstrādājot valodas rašanās teorijas. Ar vienīgi stingru pamatu zem kājām, mums atliek spekulēt par vairākām šī procesa detaļām, no kurām lielākā daļa paliks tīta noslēpumu miglā mūžīgi.

Posted in Mācies svešvalodas, Valodas

Kādēļ ir vērts iemācīties vēl kādu svešvalodu?

Jaunas valodas iemācīšanās ir daudz vairāk, kā tikai efektīgs paņēmiens kā papildināt savu CV vai atvieglot ceļošanu. Valodnieki ir pārliecināti, ka pats mācību process attīstīs jūsu prāta spējas. Turklāt, jaunas valodas apguve uzlabos arī jūsu dzimtās valodas spējas.
Zinātniskie pētījumi ir atklājuši, ka runāšana divās vai vairāk valodās, ir lielisks paņēmiens kā attīstīt kognitīvo procesu. Kā izrādās, cilvēku, kuri prot vairākas valodas, smadzenes darbojas atšķirīgi no tiem, kas saprot tikai vienu. Turklāt ir būtiski, lai svešvalodu zināšanas tiktu regulāri pielietotas. Ja jūs esiet apguvis kādu svešvalodu vidusskolā, bet pārstājis to lietot, visdrīzākais, jūsu smadzenes vairs neizmanto šīs priekšrocības un ir atgriezušās pie vienkāršākas funkcionēšanas. Runāšana dažādās valodas uzlabo smadzeņu funkcionalitāti, izaicinot tās atpazīt, atrast nozīmi un komunicēt ar dažādām saziņas sistēmām. Tas nav vienkāršs uzdevums un ir lielisks treniņš smadzenēm. Tādēļ, ja jūs protat vairākas valodas, jūs spējat noformulēt savas domas, saskatīt nozīmi procesos jums apkārt un risināt citas problēmas labāk, nekā cilvēki, kuri saprot tikai vienu valodu. Studenti, kuri mācas svešvalodas, parasti uzrāda augstākus rezultātus arī priekšmetos, kuri nav nekādi saistīti ar valodu apguvi. Īpaši ievērojami uzlabojumi ir novērojami matemātiskajos uzdevumos, lasīšanā un vārdu krājuma izmērā.
Vairākas valodas saprotoši cilvēki, it īpaši bērni, lieliski prot pārslēgties starp dažādām runas, rakstības un struktūras sistēmām. Šīs manevrēšanas spējas tiem palīdz vieglāk pārslēgties no dažādiem uzdevumiem uz citiem, jo viņu smadzenes prot labāk saskatīt atšķirības starp dažādu struktūru uzdevumiem. Vienā no zinātniskajiem pētījumiem, dalībnieki lietoja autovadīšanas simulācijas programmas, vienlaicīgi pildot citus uzdevumus, lai novērstu viņu uzmanību no simulatora ekrānā notiekošā. Pētījuma rezultāti atklāja, ka dalībnieki ar vairāku valodu zināšanām, uzrādīja krietni labākus rezultātus, pieļaujot ievērojami mazāk kļūdas vadot auto simulatoru.
Komunikācija vairākās valodās ir labs veids, kā izvingrināt mūsu smadzenes un tām tiešām ir nepieciešams labs treniņš. Vairāki zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka vairāku valodu lietošana aizkavē Alcheimera slimības un vecuma demences iestāšanos. Pie kam vairāku valodu lietotāji ar šīm slimībām saskaras krietni vēlāk. Vidējais vecums, kad parādās pirmās šo slimību pazīmes cilvēkos, kuri prot tikai vienu valodu, ir 71.4. Tomēr vairākās valodās runājošajiem, šīs pazīmes ir novērojamas 75.5 gadu vecumā, vairāk kā 5 gadus vēlāk. Lai šādi zinātniskie pētījumi būtu pēc iespējas precīzāki, visi eksperimenta dalībnieki tiek sadalīti grupās ar vienādu dzimumu, ienākumu līdzekli, fizisko veselību un izglītību. Tādēļ šī ievērojamā atšķirība starp pirmo simptomu iestāšanos, ir izskaidrojama tikai ar saziņu vairākās valodās.
Skolotāji bieži salīdzina smadzenes ar muskuļiem, jo tās funkcionē labāk, ja tās regulāri vingrina. Valodu mācīšanās uzlabo atmiņu un vārdu krājumu, kas ir lielisks smadzeņu treniņš. Tā rezultātā, mēs ne tikai labāk atceramies jaunus vārdus, bet uzlabojam savu atmiņu kopumā. Pētījumu rezultāti pierāda, ka cilvēki, kuri ir iemācījušies kādu svešvalodu, labāk spēj atcerēties secību vārdiem vai simboliem. Tātad cilvēki, kuri reiz ir apguvuši kādu svešvalodu, biežāk var iztikt bez iepirkumu sarakstu rakstīšanas, retāk aizmirst citu cilvēku vārdus, vai prasa svešiniekiem virziena norādes.
Mācoties jaunu valodu, nekas cits neatliek kā pievērst uzmanību valodas mehānismiem: gramatikai, locījumiem un teikuma struktūrai. Šajā procesā jūs vairāk apzināties arī savas dzimtās valodas mehānismus un paņēmienus kā ar tiem manipulēt. Šīs iemaņas jūs padarīs par efektīvāku komunikatoru un spējīgāku rakstnieku. Cilvēki, kuri prot vairākas valodas, ir arī labāki klausītāji, jo viņi vieglāk spēj atšķirt diskrētas atšķirības dzirdētajās skaņās.

Posted in Mācies svešvalodas, Valodas

Kā vieglāk iegaumēt svešvalodas vārdus?

Iemācīties citas valodas vārdu krājumu ir biedējošs uzdevums. Sevišķi, ja valodas apguvei esiet pievērsies jau kā pieaugušais, esot aizņemts ar ģimenes lietām, darbu un citiem pienākumiem. Valodnieki iedrošina, apgalvojot, ka vienkāršām sarunām pietiekot ar tikai 120 pamatvārdu apguvi. Tas patiešām nešķiet liels skaitlis, ņemot vērā to, ka angļu valodas vārdu krājums sastāv no vairāk kā 250 tūkstošiem vārdu. Protams ar šiem 120 vārdiem būs par maz, lai jūs varētu piedalīties politiskās debatēs, bet ar to pietiekot, lai jūs spētu uzprasīt virzienu līdz jūsu viesnīcai, atpūšoties ārzemēs, veiksmīgi apmainītos ar telefona numuriem, vai piedalītos citās elementārās sarunās. Valodnieki tāpat uzskata, ka šāda pamatvārdu krājuma izveide ir galvenais solis valodas apguvē, jo tas jums ļaus pielietot valodu praktisku uzdevumu pildīšanā, kas padarīs tālāko mācīšanos daudz par daudz dabiskāku un tā noritēs krietni raitāk. 120 vārdi ir sasniedzams mērķis un šajā rakstā piedāvājam jums padomus, kā to vieglāk piepildīt.
Uzstādiet sev reālistiskus mērķus. Aizmirstiem par garajiem vārdu krājuma sarakstiem, vai pragmatisku vārdnīcas studēšanu. Eksperti apgalvo, ka valodu skolnieki ir spējīgi iemācīties un iegaumēt 10-20 vārdus vienā mācību stundā. Ja jūs valodas apguvei atvēlēsiet 15 pašmācības minūtes dienā, uzstādiet sev mērķi apgūt 20-25 vārdus un frāzes nedēļā. Šādā tempā, jūs iemācīsieties 120 pamatvārdus jau pusotra mēneša laikā.
Mūsdienās tiek piedāvātas vairākas mobilo ierīču aplikācijas, kuras māca valodas, pa vienam vārdam dienā. Lai gan tas izklausās tik vienkārši, tā nav pati efektīgākā mācību metode. Ar šādu mācīšanos, jūs agri vai vēlu iegaumēsiet zināmu skaitu ar vārdiem, bet tie nebūs savstarpēji saistīti, piemēram: vēstule, priecīgs, septembris, piedalīties, sīpols un citus tikpat izmētātus pa visu vārdnīcu. Tā vietā daudz lietderīgāk ir mācīties savstarpēji saistītus vārdus visus nedēļas garumā. Vienu nedēļu veltiet, lai apgūtu dažādus laika apstākļu veidus, piemēram, lietains, apmācies, vēss un citus. Ir svarīgi, lai jūs izvairītos no pretējiem vārdiem. Ievērojiet, kā augstāk minēju tikai tos vārdus, kuri raksturo drēgnu laiku, bet nevienu, kas aprakstītu siltu un patīkamu laiku. Mācoties vārdus, kas ir savstarpēji tuvu saistīti, bet nozīmē pilnīgi pretējo, mūsu smadzenes mēdz tos sajaukt vietām. Tādēļ, lai izvairītos no tā, lai Madrides jūlija svelmē sūdzētos par drēgno laiku, labāk pretējas nozīmes vārdus mācīties citās dienās.
Pirmo reizi redzot jaunu vārdu, pievērsiet uzmanību tā struktūrai. Daudzi vārdi ir ar līdzīgiem priedēkļiem un piedēkļiem. Jo ātrāk sāksiet tos atpazīt, jo vieglāka kļūs jaunu vārdu apguve. Kad nākamreiz redzēsiet vārdu, kura uzbūves daļas esiet jau iepazinuši citos vārdos, varēsiet izdarīt vismaz izglītotu minējumu par tā nozīmi.
Noteikti nemācieties jaunus vārdus tikai pa vienam. Ir ļoti noderīgi mācīties arī veselas frāzes. Ikdienas mācību sesijā noteikti būtu jāiekļauj vismaz viena no izplatītākajām frāzēm, piemēram: “Prieks iepazīties!”, “Uzgaidīt mirklīti!” vai citas tamlīdzīgas. Mācoties valodas šādi, kad pienāks jūsu pirmā iespēja izmēģināt zināšanas praksē, jums būs vieglāk izvairīties no teikuma struktūras kļūdām, jo nenāksies tos būvēt no pašiem pamatiem.
Apgūstot valodu krājumu, iepriekšējās dienas vārdi ir daudz svarīgāki par šodien iemācītajiem. Vārdu iegaumēšanas mērķis ir pārvietot apgūtos vārdus no īstermiņa atmiņas uz ilgtermiņa atmiņas krātuvi. Tādēļ iemācīto vārdu pārskatīšana un atkārtošana vēlāk ir kritiski svarīga. Katru dienu vajadzētu veltīt mazliet laika, lai pārskatītu pēdējo dienu, vai nedēļu laikā iemācītos vārdus. Paturiet to prātā izvēloties piemērotākos mācību palīglīdzekļus, jo to saturam būtu jābūt organizētam tā, lai tie reizēm atgādinātu pēdējā laikā apgūto.

Posted in Mācies svešvalodas, Valodas

Kā visvieglāk iemācīties jaunu valodu?

Salīdzinoši ar pārējo pasauli, latvieši ir visai labi valodu zinātāji. Pateicoties tam, kam latviešu valoda ir visai maz izplatīta, lielu daļu informācijas mums nākas iegūt ar citu valodu palīdzību, tādēļ mums svešvalodas ir jāmācās gribam mēs to, vai nē. Mūsu labajām valodu zināšanām ir arī vēsturisks skaidrojums. Ne tik sen atpakaļ, bijām citas valsts sastāvdaļa, kurā oficiālā valoda bija cita un arī šodien dzīvojam divu valodu sabiedrībā. Rezultātā, varam lepoties ar to, ka lielākā daļa no mums, kaut kādā līmenī, prot runāt trīs valodās. Tas ir visai augsts rādītājs, jo tikai 17% amerikāņu runā divās valodās. Eiropā situācija kopumā ir labāka, jo lielākā daļa, aptuveni 54%, runā vismaz divās valodas. Bet Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā ir vēl vairāk cilvēku, kas saprot trīs un vairāk valodas, nekā tas ir pie mums. Tomēr tas nenozīmē, ka mums vajadzētu atslābināties pašapmierinātībā. Pasaule kļūst arvien mazāka, līdz ar to iespējas, kādas piedāvā jaunu valodu apguve – vēl daudzsološākas. Tādēļ šajā rakstā apskatīsim, kādi ir paši efektīgākie paņēmieni kā iemācīties jaunu valodu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kāds ir mūsu priekšā, cenšoties apgūt svešvalodu, ir tas, cik mākslīgs ir šis process. Maziem bērniem valodu apgūšana nākas viegli. Tā vietā, lai studētu gramatikas likumus un darbības vārdu locījumu tabulas, viņi valodas apgūst konceptuāli, kas ir daudz dabiskāks un mazāk nogurdinošs process. Pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī ASV robežsardze, kad tā pārstāja pasniegt saviem darbiniekiem spāņu valodas kursus, kas balstījās uz gramatikas likumiem. Tā vietā robežsargiem tika mācīti specifiski valodu uzdevumi, kādi tiem ir nepieciešami ikdienas darbā. Lai gan varētu padomāt, ka šāda mācīšanās metode izlaiž būtisku procesa posmu un nemaz necenšas skolniekiem iemācīt valodu pilnībā, aprobežojoties ar atsevišķiem tās aspektiem, rezultāti bija pārsteidzoši augsti. Ne tikai robežsargi labāk apguva frāzes spāņu valodā, kas tieši atviegloja viņu darbu, bet uzlabojās arī viņu gramatikas zināšanas.
Pētnieki uzskata, ka šī un citas tamlīdzīgas pieredzes, norāda uz to, ka mums vajadzētu pārdomāt, kā mācīt valodas pilnībā. Jebkura valoda ir ļoti sarežģīts zināšanu kopums, kuru pragmātiskai apgūšanai ir nepieciešamas milzīgas pūles. Daudz efektīgāk ir atrast paņēmienu, kas ļautu ienākt svešvalodai mūsu ikdienā. Iespējams, mums vajadzētu pamāt ardievas valodu mācības kursiem pilnībā, tā vietā izvēloties kombinētas klases, kurās mums tiktu mācītas divas lietas vienlaicīgi, piemēram, jauna valoda un rokdarbu nodarbības vai mūzikas instrumenta apguve. Daudzi valodnieki ir pārliecināti, ka cilvēki, nokļuvuši vidē, kurā nekas cits neatliek, kā saziņai izmantot nezināmu valodu, to iemācīsies ātrāk un dabiski.
Šī atziņa iet roku rokā arī ar to cilvēku pieredzi, kas it kā svešvalodu ir apguvuši tradicionālajā metodē – iekaļot no galvas neskaitāmos gramatikas likumus. Patiesībā, neviens neiemācas valodu pilnībā, nepaceļot galvu no mācību grāmatas. Tā vietā, mēs iemācāmies tieši tik daudz, lai varētu saprast pašu minimumu, kuru vēlāk izmantojam, lai lasītu svešvalodā, skatītos filmas vai mēģinātu sākt sarunāties. Tieši šis posms, kurā mēģinām izmantot valodu zināšanas praktiskos nolūkos, ir tas, kurā to apgūstam visstraujāk. Vairums cilvēku jūtas ļoti nedroši, komunicējot valodā, kuru tie pilnībā neprot. Mēs jūtamies ļoti neērti, katru reizi, kad mēle sāk mežģīties, cenšoties izrunāt skaņu, kāda nav raksturīga mūsu dzimtajai valodai un klusuma pauzes, kādas rodas, kad teikuma vidū saprotam, ka nezinām kā to pabeigt, šķiet velkas mūžību. Tomēr tieši šie neveiklie brīži ir tas, kam mums būtu jāiziet cauri pēc iespējas vairāk, lai apgūtu jaunu valodu ātri un dabiski.

Posted in Valodas

Interesantākās pasaules valodas

Lai arī precīzs pasaules valodu skaits nav zināms, ir skaidrs, ka cilvēki saziņai lieto tūkstošiem valodu. Dažas no tām, piemēram, angļu un spāņu valodas, lieto miljardiem cilvēku visos pasaules kontinentos, bet citām runātājus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Katrai valodai piemīt savas īpatnības un katra no tām ir savā ziņā interesanta, bet šajā rakstā apskatīsim tās, kas izceļas ar kaut ko īpašu.
Ar saviem aptuveni 720 tūkstošiem lietotāju, basku valoda noteikti nav no izplatītākajām pasaulē, bet tā nav arī pārāk reta vai apdraudēta. Basku tauta dzīvo nelielā apvidū Pireneju pussalā, iespiesti starp Spāniju un Franciju, bet mazās tautiņas valoda nav radniecīga nevienam no abiem lielajiem kaimiņiem, vai jebkurai citai valodai, kādā runā tuvākajā apkaimē. Valodu pētnieki uzskata, ka tās izcelsme ir senāka par Indoeiropiešu saimes valodu un stiepjas dziļi aizvēsturē. Basku valoda ir tuvākais neandertāliešu valodai, ko varam dzirdēt mūsdienās. Šai senajai valodai ir ļoti sarežģīti gramatikas likumi, tādēļ tā ir ļoti interesanta lingvistikas ekspertiem, bet īsts murgs katram, kas to cenšas iemācīties.
Ongota ir ļoti apdraudēta valoda, kurai ir atlikuši tikai mazāk, kā desmit runātāji. Šie pēdējie ongota mēles zinātāji dzīvo mazā ciematiņā Veito upes krastā, Etiopijā. Ongota valodai nav rakstiskās formas un visi tās runātāji ir gados veci cilvēki, kuri papildus šai valodai ir apguvuši citas ciematiņā lietotās valodas. Tādēļ ir sagaidāms, ka tuvākajā laikā ongota valoda pievienosies garajam sarakstam ar mirušajām valodām. Lai nākamajām paaudzēm saglabātu pēc iespējas vairāk liecību, lingvistikas eksperti rūpīgi pēta šo izmirstošo valodu.
Runājot par interesantākajām valodām, noteikti ir jāpiemin esperanto valoda. Savā ziņā esperanto ir pilnīgs pretstats tādām valodām kā ongota. Tā nav sena un dabiski veidojusies valoda, kas izmirst, bet pavisam nesena un mākslīgi veidota valoda, kas tā arī nekad nav ieskrējusies. Tomēr tik uzskatīts, ka pasaulē ir kaut kur starp 100 un 200 tūkstošiem esperanto runātāju, lai arī ļoti mazs skaitlis šo cilvēku tā ir dzimtā valoda. Esperanto tika radīta 1887. gadā, lai kļūtu par universālo pasaules valodu. Tās pamatā ir elementi no visām eksistējošajām Eiropas valodām. Esperanto vārdnīca pārsvarā sastāv no vārdiem, kas aizgūti no romances valodām, piemēram, spāņu un franču, tomēr to izruna vairāk līdzinās slāvu valodām.
Ajapa ir valoda, kas ir tik tuvu, lai kļūtu par mirušu valodu, cik vien tas ir iespējams. Tā ir valoda, kas atrodas uz nāves gultas, bet valodnieku centieni to uzturēt pie dzīvības līdz šim nav devuši augļus. Šo valodu prot tikai divi kungi, kuri dzīvo Meksikā un lieto spāņu valodu, lai kontaktētos ar citiem. Diemžēl abi seniori ir nopietni sastrīdējušies un vairs nesarunājas. Neviens īsti nezina, kādu iemeslu dēļ abi kategoriski atsakās sarunāties, bet večuki savā ir nelokāmi un ir ar mieru ļaut valodai izmirt pilnībā drīzāk, kā salabt. Viņi ir noraidījuši arī valodnieku lūgumus sarunāties viņu klātbūtnē, lai varētu saglabāt liecības par valodu nākamajām paaudzēm. Tādēļ, neskatoties uz to, ka dzīvi vēl ir divi ajapa lietotāji, tā vairs netiek lietota ne rakstiskā, ne mutiskā formā. Iespējams veco kungu galvās reizēm ienāk kāda doma, kuru tie domā ajapo valodā, bet kopā ar viņiem nomirs arī valoda.
Amazones mūžu meži ir pilni noslēpumu. Ik pa laikam zinātnieki, kas tajos veic pētnieciskos darbus, nāk klajā ar kādu neparastu atklājumu par šo neparasto ekosistēmu un cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Viens no interesantākajiem šādiem atklājumiem ir viena no pasaules neparastākajām valodām, kādā runā Piraha cilts. Piraha valodai trūkst daudzi elementi, kādus valodnieki agrāk uzskatīja par neatņemamām sastāvdaļām katrā valodā. Šai valodai ir ļoti maz skaitļa vārdu vai vārdu krāsām. Līdz ar to Piraha cilvēkiem nav konceptuālas saprašanas par skaitļiem, lielākiem par 2. Raksturojot skaitļus, kas ir par to lielāki, viņi lieto savas valodas vārdu priekš “daudz”.