KAS IR EIROPAS VALODU PORTFELIS?Ieva Zuicena (LU Latviešu valodas institūts) Mēs visi esam liecinieki tam, cik strauji mainās pasaule. Arī vecā, labā Eiropa vairs nav tāda, kāda tā bija pirms dažiem gadu desmitiem. Ja mēs pavērojam cilvēkus jebkurā no lielajām Rietumeiropas pilsētām, tad acu priekšā paveras ļoti raiba aina. Pretī nāk cilvēki ar dažādu ādas krāsu, nāk sievietes, ietinušās lielos lakatos, pie rokas pieķērušies melnīgsnēji bērni ar spožām, brūnām acīm. Nāk cilvēki, kuri tikai pavisam nesen ir atstājuši savu dzimteni Āfriku, Dienvidaustrumāziju vai Tuvos Austrumus. Strauji mainās Eiropas valstu etniskais sastāvs. Pat tās valstis, no kurām iedzīvotāji parasti brauca prom, piemēram, Īrija un Portugāle, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kļuvušas par imigrantu valstīm. Un arī Latvijai ir jābūt gatavai, ka pēc dzīves līmeņa uzlabošanās iedzīvotāju etniskais sastāvs te kļūs citāds. Eiropas daudznacionālais raibums ir radījis nepieciešamību katram tās iedzīvotājam prast vairākas valodas. Tāpēc pagājušais 2001. gads bija pasludināts par Eiropas Valodu gadu, kurā katra Eiropas valsts rīkoja vairāk vai mazāk grandiozus Valodu gadam veltītus svētkus, konferences un seminārus ar mērķi popularizēt dažādas Eiropas valodas un jaunas valodu apguves metodes, kā arī apzināt to lielo bagātību, ko dod dažādu, visai atšķirīgu kultūru līdzāspastāvēšana. Eiropas Padome šajā Valodu gadā izvirzīja milzīgu, visu Eiropu aptverošu projektu Eiropas valodu portfeli, kurā iesaistīja visas 43 Eiropas Padomes dalībvalstis, arī Latviju. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas valstīs daudzvalodību, tās iedzīvotāju savstarpēju sapratni, stimulēt valodu mācīšanos visā cilvēka mūža garumā, kā arī attīstīt pilnīgi jauna veida metodisko sistēmu valodu apguvē, kas galvenokārt pamatojas uz paša valodas apguvēja patstāvīgo darbu. Kā zināms, valodu nevar iemācīt, to var tikai iemācīties. Ideja par visā Eiropā vienotu dokumentu, kas atspoguļotu valodas prasmes līmeni pēc vienas un tās pašas novērtējuma skalas, radās Šveicē pirms vairākiem gadiem. Bet Valodu portfeļa projekta pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad 15 Eiropas Padomes dalībvalstis ( Austrija, Čehija, Francija, Īrija, Itālija, Krievija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija) piekrita izstrādāt pirmos Valodu portfeļus un tos izmēģināt praksē. Šajā izmēģinājuma projektā kopumā tika iesaistīti ap 30 000 dažāda vecuma valodu apguvēju un apmēram 1 800 skolotāju. Pagājušā gada jūnija beigās Portugālē, senajā universitātes pilsētiņā Koimbrā notika Eiropas Padomes organizēts seminārs, kurā tika apkopota izmēģinājuma projektā iesaistīto valstu pieredze, pārrunātas problēmas un grūtības, kas saistās ar šā projekta realizāciju un tika kopīgi nosprausti tālākās darbības virzieni. Uz šo semināru bija uzaicināti visu Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvji. Arī pārējās valstis, kas vēl līdz šim nebija iesaistījušās Portfeļa projektā, tika aicinātas veidot savus nacionālos Valodu portfeļus, par pamatu ņemot Eiropas Padomes izstrādāto portfeļa paraugu. Tādējādi šā projekta realizācija Latvijā būtu viens no Latvijas ķieģelīšiem kopējā Eiropas izglītības sistēmā. Kas tad ir Eiropas valodu portfelis? Pirmkārt, tas ir dokumentu kopums, ar divām pamatfunkcijām informatīvo un pedagoģisko funkciju. Valodu portfelī parādās informācija par tā īpašnieka dažādu svešvalodu vai otrās valodas prasmes līmeni pēc visā Eiropā vienotas, sešu līmeņu tabulas. Šo informāciju jebkurā valstī var izmantot potenciālais darba devējs, izvēloties sev darbiniekus, vai universitāte jauno studentu uzņemšanā. Portfelī atrodamā informācija par skolēna valodu prasmes līmeni var izrādīties ļoti noderīga, mainot skolu un sākot mācības pie cita skolotāja. Valodu portfeļa pedagoģiskā funkcija izpaužas tādējādi, ka mācību procesā aktīvi tiek iesaistīts pats valodu apguvējs: viņš pats sev nosprauž individuālus, konkrētus mērķus un apņemas noteiktā laikā tos īstenot. Skolēns pats regulāri veic apgūstamās valodas prasmju pašnovērtējumu, ko skolotājam nav tiesību pārlabot. Skolotājs savu vērtējumu ieraksta blakusailītē. Tā skolēns attīsta patstāvīgā darba iemaņas, iemācās objektīvi novērtēt savu darbu un sāk izjust atbildību par savu mācību procesu. Valodu portfelis sastāv no trim daļām: valodu pases, biogrāfijas un dosjē. Šīm trim daļām obligāti ir jābūt jebkurā Eiropas valodu portfelī. Valodu pase ir dokuments, kas dod informāciju par tā īpašnieka valodas prasmes līmeni. Ikvienā pasē ir jābūt vispārējai valodas prasmes pašnovērtējuma tabulai, kas ir standartveida, visai Eiropai kopēja. Pēc šīs tabulas Valodu portfeļa īpašnieks aizkrāso noteiktus lodziņus, tā norādot atsevišķu valodas prasmju (klausīšanās, lasīšanas, runāšanas, rakstīšanas) līmeni. Šādus lodziņus portfeļa īpašnieks aizkrāso par visām valodām, kuras viņš prot vai vēl tikai mācās. Valodas prasmes līmeni dzimtajai valodai pasē nenorāda. Pasē neatzīmē arī caurmēra vai kopējo valodas prasmes līmeni. Kā zināms, praksē visai bieži vērojamas lielas atšķirības starp atsevišķām prasmēm. Cilvēks kādā valodā var brīnišķīgi runāt, taču tikpat kā neprast šajā valodā rakstīt. Biogrāfijā atspoguļojas valodu apguves process. Šeit portfeļa īpašnieks norāda, kādā valodas vidē viņš ir audzis: kādā valodā runā tēvs un māte, kuru valodu lieto ģimenē. Biogrāfijā arī atzīmē, kādas valodas kāds skolotājs ir mācījis un cik ilgs bijis šis valodu apguves process. Valodu portfeļa Biogrāfijas daļā ieraksta arī informāciju, kas apliecina apgūstamo valodu praktisko izmantošanu dzīvē (braucienus uz ārvalstīm, saraksti ar vēstuļu draugiem utt.). Biogrāfijas lielāko daļu aizņem valodas prasmju patstāvīgā izvērtējuma lapas (self-assessment cheklists), kur redzams, kas konkrēti ir jāiemācās, kad to iemācās un kā (cik labi) to spēj. Ļoti nozīmīga ir aile, kur Portfeļa īpašnieks ieraksta savus mācību plānus un mērķus: kāpēc grib mācīties valodu ( lai varētu strādāt? studēt? ceļot?), ko konkrēti grib iemācīties (lasīt? rakstīt? sarunāties?) un kādā veidā tiks organizēts mācību process. Dosjē ir trešā Valodu portfeļa daļa. Tajā ievieto dažādu ar valodas prasmi saistītu oficiālu dokumentu (sertifikātu, apliecību u.tml.) kopijas, kā arī atsevišķus izcilus Portfeļa īpašnieka radošos darbus (sacerējumus, referātus, ierakstus audio un videokasetēs u.tml.). Šie dokumenti praktiski apliecina un parāda Portfeļa īpašnieka valodas prasmes līmeni. Valodu portfeli veido dažādām vecuma grupām. Jaunākā skolas vecuma bērniem (6 10 g.) tie ir krāsaini, ar ļoti vienkāršiem formulējumiem, lai arī šajā vecumā bērni spētu veikt visai sarežģīto savas valodas prasmes pašnovērtēšanu. Gandrīz visas izmēģinājuma projektā iesaistītās valstis ir veidojušas Portfeļus vidējā vecuma skolas bērniem (11 15 g.) un vidusskolēniem. Mazāk populāri ir Portfeļi studentiem un pieaugušajiem. Kā sokas ar Valodu portfeļa izstrādāšanu Latvijā? Izglītības un zinātnes ministrijā ir nodibināta darba grupa, kas koordinē šā Eiropas Padomes projekta realizāciju Latvijā. Ir izveidotas divas mazākas darba grupas, kas izstrādās Portfeļus vidusskolēniem un pieaugušajiem. Ir latviski pārtulkota pašnovērtējuma tabula, kurai jābūt katra Valodas portfeļa Pases daļā. Pievienošanās šim Eiropas projektam dod iespēju Latvijai sakārtot vienotā sistēmā dažādu valodu mācīšanu gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Tas dod iespēju panākt visā valstī vienotu objektīvu izpratni par valodas prasmes līmeņiem, mazinot subjektīvismu valodas prasmes novērtējumā. Darāmā vēl ir ļoti daudz. Bet vispirms laikam ir jāsāk ar valodas prasmes līmeņu nosaukumu sakārtošanu. Patlaban pie mums skolās valodas prasmi vērtē A, B, C, D, E un F līmeņos, bet pieaugušajiem valsts valodas prasmes atestācijā lieto attiecīgi šādus līmeņu nosaukumus: 3B, 3A, 2B, 2A, 1B, 1A. Savukārt Eiropā pastāv vēl trešā nosaukumu sistēma, ko lieto visas Eiropas valstis: C2, C1, B2, B1, A2, A1. Valodas prasmes līmeņu nosaukumu un pārējās terminoloģijas sakārtošana būtu viens no pirmajiem soļiem milzīgā projekta Eiropas valodu portfeļa - realizācijā. Pašnovērtējuma tabula
|