


	Notikumi Par mums LVASA biedri Valodu politika Raksti diskusijai

Ja Jūs jau esat reģistrējies, klikšķiniet šeit:
http://www.vu.lv/bin/common/course.pl?course_id=_107_1&frame=top

Ja Jūs neesat reģistrējies, klikšķiniet šeit:
http://www.vu.lv/bin/common/enroll_course.pl?course_id=_107_1&context=COURSE
Reģistrēšanās prasīs tikai dažas minūtes. Sekojiet instrukcijām uz ekrāna. Pēc reģistrēšanās Jūs varēsiet veiksmīgi piedalīties diskusijā.

I Diskusiju forums "Eiropas kopējās pamatnostādnes valodu mācīšanā, apguvē un valodas prasmju pārbaudē" (Common European Framework of Reference)

II Diskusiju forums "Kreativitāte valodu mācīšanā un apguvē"

KAS IR EIROPAS VALODU PORTFELIS?

Ieva Zuicena (LU Latviešu valodas institūts)

Mēs visi esam liecinieki tam, cik strauji mainās pasaule. Arī vecā, labā Eiropa vairs nav tāda, kāda tā bija pirms dažiem gadu desmitiem. Ja mēs pavērojam cilvēkus jebkurā no lielajām Rietumeiropas pilsētām, tad acu priekšā paveras ļoti raiba aina. Pretī nāk cilvēki ar dažādu ādas krāsu, nāk sievietes, ietinušās lielos lakatos, pie rokas pieķērušies melnīgsnēji bērni ar spožām, brūnām acīm. Nāk cilvēki, kuri tikai pavisam nesen ir atstājuši savu dzimteni – Āfriku, Dienvidaustrumāziju vai Tuvos Austrumus.

Strauji mainās Eiropas valstu etniskais sastāvs. Pat tās valstis, no kurām iedzīvotāji parasti brauca prom, piemēram, Īrija un Portugāle, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kļuvušas par imigrantu valstīm. Un arī Latvijai ir jābūt gatavai, ka pēc dzīves līmeņa uzlabošanās iedzīvotāju etniskais sastāvs te kļūs citāds.

Eiropas daudznacionālais raibums ir radījis nepieciešamību katram tās iedzīvotājam prast vairākas valodas. Tāpēc pagājušais 2001. gads bija pasludināts par Eiropas Valodu gadu, kurā katra Eiropas valsts rīkoja vairāk vai mazāk grandiozus Valodu gadam veltītus svētkus, konferences un seminārus ar mērķi popularizēt dažādas Eiropas valodas un jaunas valodu apguves metodes, kā arī apzināt to lielo bagātību, ko dod dažādu, visai atšķirīgu kultūru līdzāspastāvēšana. Eiropas Padome šajā Valodu gadā izvirzīja milzīgu, visu Eiropu aptverošu projektu – Eiropas valodu portfeli, kurā iesaistīja visas 43 Eiropas Padomes dalībvalstis, arī Latviju.

Projekta mērķis ir veicināt Eiropas valstīs daudzvalodību, tās iedzīvotāju savstarpēju sapratni, stimulēt valodu mācīšanos visā cilvēka mūža garumā, kā arī attīstīt pilnīgi jauna veida metodisko sistēmu valodu apguvē, kas galvenokārt pamatojas uz paša valodas apguvēja patstāvīgo darbu. Kā zināms, valodu nevar iemācīt, to var tikai iemācīties.

Ideja par visā Eiropā vienotu dokumentu, kas atspoguļotu valodas prasmes līmeni pēc vienas un tās pašas novērtējuma skalas, radās Šveicē pirms vairākiem gadiem. Bet Valodu portfeļa projekta pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad 15 Eiropas Padomes dalībvalstis ( Austrija, Čehija, Francija, Īrija, Itālija, Krievija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija) piekrita izstrādāt pirmos Valodu portfeļus un tos izmēģināt praksē. Šajā izmēģinājuma projektā kopumā tika iesaistīti ap 30 000 dažāda vecuma valodu apguvēju un apmēram 1 800 skolotāju. Pagājušā gada jūnija beigās Portugālē, senajā universitātes pilsētiņā Koimbrā notika Eiropas Padomes organizēts seminārs, kurā tika apkopota izmēģinājuma projektā iesaistīto valstu pieredze, pārrunātas problēmas un grūtības, kas saistās ar šā projekta realizāciju un tika kopīgi nosprausti tālākās darbības virzieni. Uz šo semināru bija uzaicināti visu Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvji. Arī pārējās valstis, kas vēl līdz šim nebija iesaistījušās Portfeļa projektā, tika aicinātas veidot savus nacionālos Valodu portfeļus, par pamatu ņemot Eiropas Padomes izstrādāto portfeļa paraugu. Tādējādi šā projekta realizācija Latvijā būtu viens no Latvijas “ķieģelīšiem” kopējā Eiropas izglītības sistēmā.

Kas tad ir Eiropas valodu portfelis? Pirmkārt, tas ir dokumentu kopums, ar divām pamatfunkcijām – informatīvo un pedagoģisko funkciju. Valodu portfelī parādās informācija par tā īpašnieka dažādu svešvalodu vai otrās valodas prasmes līmeni pēc visā Eiropā vienotas, sešu līmeņu tabulas. Šo informāciju jebkurā valstī var izmantot potenciālais darba devējs, izvēloties sev darbiniekus, vai universitāte jauno studentu uzņemšanā. Portfelī atrodamā informācija par skolēna valodu prasmes līmeni var izrādīties ļoti noderīga, mainot skolu un sākot mācības pie cita skolotāja.

Valodu portfeļa pedagoģiskā funkcija izpaužas tādējādi, ka mācību procesā aktīvi tiek iesaistīts pats valodu apguvējs: viņš pats sev nosprauž individuālus, konkrētus mērķus un apņemas noteiktā laikā tos īstenot. Skolēns pats regulāri veic apgūstamās valodas prasmju pašnovērtējumu, ko skolotājam nav tiesību pārlabot. Skolotājs savu vērtējumu ieraksta blakusailītē. Tā skolēns attīsta patstāvīgā darba iemaņas, iemācās objektīvi novērtēt savu darbu un sāk izjust atbildību par savu mācību procesu.

Valodu portfelis sastāv no trim daļām: valodu pases, biogrāfijas un dosjē. Šīm trim daļām obligāti ir jābūt jebkurā Eiropas valodu portfelī.

Valodu pase ir dokuments, kas dod informāciju par tā īpašnieka valodas prasmes līmeni. Ikvienā pasē ir jābūt vispārējai valodas prasmes pašnovērtējuma tabulai, kas ir standartveida, visai Eiropai kopēja. Pēc šīs tabulas Valodu portfeļa īpašnieks aizkrāso noteiktus lodziņus, tā norādot atsevišķu valodas prasmju (klausīšanās, lasīšanas, runāšanas, rakstīšanas) līmeni. Šādus lodziņus portfeļa īpašnieks aizkrāso par visām valodām, kuras viņš prot vai vēl tikai mācās. Valodas prasmes līmeni dzimtajai valodai pasē nenorāda. Pasē neatzīmē arī caurmēra vai kopējo valodas prasmes līmeni. Kā zināms, praksē visai bieži vērojamas lielas atšķirības starp atsevišķām prasmēm. Cilvēks kādā valodā var brīnišķīgi runāt, taču tikpat kā neprast šajā valodā rakstīt.

Biogrāfijā atspoguļojas valodu apguves process. Šeit portfeļa īpašnieks norāda, kādā valodas vidē viņš ir audzis: kādā valodā runā tēvs un māte, kuru valodu lieto ģimenē. Biogrāfijā arī atzīmē, kādas valodas kāds skolotājs ir mācījis un cik ilgs bijis šis valodu apguves process. Valodu portfeļa Biogrāfijas daļā ieraksta arī informāciju, kas apliecina apgūstamo valodu praktisko izmantošanu dzīvē (braucienus uz ārvalstīm, saraksti ar vēstuļu draugiem utt.). Biogrāfijas lielāko daļu aizņem valodas prasmju patstāvīgā izvērtējuma lapas (self-assessment cheklists), kur redzams, kas konkrēti ir jāiemācās, kad to iemācās un kā (cik labi) to spēj. Ļoti nozīmīga ir aile, kur Portfeļa īpašnieks ieraksta savus mācību plānus un mērķus: kāpēc grib mācīties valodu ( lai varētu strādāt? studēt? ceļot?), ko konkrēti grib iemācīties (lasīt? rakstīt? sarunāties?) un kādā veidā tiks organizēts mācību process.

Dosjē ir trešā Valodu portfeļa daļa. Tajā ievieto dažādu ar valodas prasmi saistītu oficiālu dokumentu (sertifikātu, apliecību u.tml.) kopijas, kā arī atsevišķus izcilus Portfeļa īpašnieka radošos darbus (sacerējumus, referātus, ierakstus audio un videokasetēs u.tml.). Šie dokumenti praktiski apliecina un parāda Portfeļa īpašnieka valodas prasmes līmeni.

Valodu portfeli veido dažādām vecuma grupām. Jaunākā skolas vecuma bērniem (6 – 10 g.) tie ir krāsaini, ar ļoti vienkāršiem formulējumiem, lai arī šajā vecumā bērni spētu veikt visai sarežģīto savas valodas prasmes pašnovērtēšanu. Gandrīz visas izmēģinājuma projektā iesaistītās valstis ir veidojušas Portfeļus vidējā vecuma skolas bērniem (11– 15 g.) un vidusskolēniem. Mazāk “populāri” ir Portfeļi studentiem un pieaugušajiem.

Kā sokas ar Valodu portfeļa izstrādāšanu Latvijā? Izglītības un zinātnes ministrijā ir nodibināta darba grupa, kas koordinē šā Eiropas Padomes projekta realizāciju Latvijā. Ir izveidotas divas mazākas darba grupas, kas izstrādās Portfeļus vidusskolēniem un pieaugušajiem. Ir latviski pārtulkota pašnovērtējuma tabula, kurai jābūt katra Valodas portfeļa Pases daļā.

Pievienošanās šim Eiropas projektam dod iespēju Latvijai sakārtot vienotā sistēmā dažādu valodu mācīšanu gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Tas dod iespēju panākt visā valstī vienotu objektīvu izpratni par valodas prasmes līmeņiem, mazinot subjektīvismu valodas prasmes novērtējumā.

Darāmā vēl ir ļoti daudz. Bet vispirms laikam ir jāsāk ar valodas prasmes līmeņu nosaukumu sakārtošanu. Patlaban pie mums skolās valodas prasmi vērtē A, B, C, D, E un F līmeņos, bet pieaugušajiem valsts valodas prasmes atestācijā lieto attiecīgi šādus līmeņu nosaukumus: 3B, 3A, 2B, 2A, 1B, 1A. Savukārt Eiropā pastāv vēl trešā nosaukumu sistēma, ko lieto visas Eiropas valstis: C2, C1, B2, B1, A2, A1. Valodas prasmes līmeņu nosaukumu un pārējās terminoloģijas sakārtošana būtu viens no pirmajiem soļiem milzīgā projekta – Eiropas valodu portfeļa - realizācijā.

Pašnovērtējuma tabula

	A1	A2	B1	B2	C1	C2
IZPRATNE Klausīšanās	Es saprotu pazīstamus vārdus un dažas ļoti vienkāršas frāzes, kad lēni un skaidri runā par mani, manu ģimeni un tuvāko apkārtni.	Es saprotu atsevišķas frāzes un biežāk lietotos vārdus izteikumos, kam ir saistība ar mani (piem., vienkāršu informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, dzīves vietu, darbu). Es varu uztvert galveno domu īsos, vienkāršos un skaidri izrunātos paziņojumos, sludinājumos.	Es saprotu galveno saturu skaidrā un literāri pareizā runā par pazīstamām tēmām, ar kurām es saskaros darbā, skolā, brīvajā laikā utt. Es saprotu radio un televīzijas raidījumu saturu tad, kad samērā lēni un skaidri runā par aktuāliem notikumiem vai tematiem, kuri mani interesē personīgi vai profesionāli.	Es varu saprast garāku runu un lekcijas, sekot līdzi pat sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pietiekami pazīstams. Es saprotu gandrīz visu televīzijas ziņās un reportāžās par jaunākajiem notikumiem. Es saprotu gandrīz visas filmas literārajā runā.	Es varu saprast garāku runu arī tad, ja tai nav skaidra uzbūve un ir vāji izteiktas loģiskās sakarības. Es bez pūlēm saprotu televīzijas raidījumus un filmas.	Es bez grūtībām saprotu jebkuru runas veidu – gan tiešā saziņā teikto, gan pārraidīto pat tad, ja ātrā tempā runā dzimtās valodas lietotājs. Es varu saprast runātājus ar dažādām izrunas īpatnībām.
Lasīšana	Es saprotu pazīstamus vārdus un nosaukumus, kā arī ļoti vienkāršus teikumus, piemēram, paziņojumos, plakātos, katalogos.	Es varu izlasīt ļoti īsus un vienkāršus tekstus. Es varu sameklēt konkrētu informāciju vienkāršos, ar ikdienas dzīvi saistītos tekstos: sludinājumos, reklāmizdevumos, ēdienkartēs, sarakstos. Es varu saprast īsas un vienkāršas privātās vēstules.	Es saprotu tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota vai ar manu darbu saistīta valoda. Es varu saprast privātajās vēstulēs aprakstītos notikumus, izjūtas un vēlmes.	Es varu izlasīt pārskatus un rakstus par aktuālām problēmām, kuros autors pauž noteiktu attieksmi vai viedokli. Es varu saprast mūsdienu prozas darbus.	Es varu saprast garus un sarežģītus dažāda tipa tekstus, izprotot stila atšķirības. Es varu saprast speciālos rakstus un garākas tehniskās instrukcijas, pat tad, ja tās neattiecas uz manu darbības jomu.	Es bez grūtībām varu izlasīt dažāda tipa, uzbūves vai valodas ziņā sarežģītus tekstus: rokasgrāmatas, speciālos rakstus, literāros darbus.
RUNĀŠANA Dialogs	Es varu vienkāršā veidā sazināties, ja sarunu biedrs teikto var lēnām atkārtot vai pateikt citiem vārdiem un palīdz man formulēt to, ko es cenšos pasacīt. Es varu uzdot vienkāršus jautājumus un atbildēt uz tiem sarunā par man ļoti labi zināmām tēmām.	Es varu sazināties parastās ikdienišķās situācijās, kur notiek vienkārša informācijas apmaiņa par man zināmiem tematiem vai darbībām. Es varu iesaistīties ļoti īsā sarunā par sadzīviskiem jautājumiem, tomēr mana valodas prasme ir nepietiekama, lai patstāvīgi veidotu dialogu.	Es spēju ārzemju ceļojuma laikā sazināties situācijās, kur nepieciešams runāt. Es varu bez iepriekšējas sagatavošanās iesaistīties sarunā par man zināmiem vai mani interesējošiem, kā arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem (piemēram, “ģimene”, “vaļasprieks”, “darbs”, “ceļošana”, “jaunākie notikumi”).	Es varu diezgan brīvi un bez sagatavošanās sazināties ar dzimtās valodas runātājiem. Es varu aktīvi piedalīties diskusijās par man zināmām problēmām, pamatojot un aizstāvot savu viedokli.	Es varu veikli un brīvi izteikties, piemērotus vārdus un izteicienus īpaši nemeklējot Es protu prasmīgi lietot valodu gan ikdienas situācijās, gan darba vajadzībām. Es protu precīzi formulēt savas domas un uzskatus, un prasmīgi uzturēt sarunu.	Es varu bez grūtībām piedalīties jebkurā sarunā vai diskusijā, labi pārzinu idiomātiskos izteicienus un sarunvalodas vārdus. Es varu runāt pilnīgi brīvi un precīzi izteikt vārda nozīmes smalkākās nianses. Ja valodas lietojumā man rodas grūtības, es protu tik veikli pārveidot sacīto, ka citi to nemana.
Monologs	Es varu vienkāršos teikumos pastāstīt par savu dzīvesvietu un cilvēkiem, kurus pazīstu.	Es varu vienkāršos teikumos pastāstīt par savu ģimeni un citiem cilvēkiem, dzīves apstākļiem, savu izglītību un pašreizējo vai iepriekšējo darbu.	Es protu veidot un saistīt kopā izteikumus, lai pastāstītu par pieredzēto un dažādiem notikumiem, saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm. Es varu īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus un nodomus. Es varu pastāstīt stāstu, izklāstīt grāmatas vai filmas saturu un izteikt par to savu attieksmi.	Es varu sniegt skaidru un vispusīgu dažādu tēmu izklāstu, kas ietilpst manā interešu lokā. Es varu pamatot savus uzskatus par kādu strīdīgu jautājumu, izvērtējot atšķirīgos viedokļus.	Es varu sniegt skaidru un vispusīgu sarežģītu tēmu izklāstu, iekļaut tajā pakārtotus jautājumus, izvērst atsevišķas tēzes un nobeigt ar atbilstošiem secinājumiem.	Es varu pilnīgi brīvi, skaidri un argumentēti, konkrētajai situācijai atbilstošā veidā sniegt kādas tēmas izklāstu. Es protu veidot savu stāstījumu tā, lai klausītājam būtu vieglāk uztvert un iegaumēt svarīgākās vietas.
RAKSTĪŠANA Rakstīšana	Es protu uzrakstīt īsu, vienkāršu tekstu, piemēram, nosūtīt apsveikuma pastkarti. Es protu aizpildīt veidlapas ar personas datiem, piemēram, ierakstīt savu vārdu, pilsonību un adresi viesnīcas reģistrācijas lapā.	Es varu uzrakstīt īsas zīmītes un vienkāršus paziņojumus. Es protu uzrakstīt ļoti vienkāršu vēstuli, piemēram, izsakot kādam pateicību.	Es protu uzrakstīt vienkāršu, saistītu tekstu par jautājumiem, kas man ir zināmi vai mani interesē. Es varu uzrakstīt vēstuli, aprakstot tajā savus pārdzīvojumus un iespaidus.	Es varu uzrakstīt skaidru, detalizētu tekstu par dažādiem jautājumiem, kas skar manu interešu loku. Es varu uzrakstīt eseju vai ziņojumu, dot rakstisku informāciju, kā arī argumentēt vienu vai otru viedokli. Es protu uzrakstīt vēstules, izceļot man nozīmīgākos notikumus un iespaidus.	Es protu skaidri un loģiski uzrakstīt savas domas, izteikt savu viedokli. Es varu uzrakstīt vēstuli, eseju vai ziņojumu par sarežģītiem jautājumiem, izceļot to, ko es uzskatu par nozīmīgu un svarīgu. Es protu rakstīt konkrētam lasītājam piemērotā stilā.	Es protu uzrakstīt skaidru, loģisku tekstu atbilstošā stilā. Es varu uzrakstīt sarežģītas vēstules, referātus vai rakstus tā, lai lasītājam būtu viegli pamanīt un atcerēties svarīgākās vietas. Es varu uzrakstīt pārskatus un recenzijas gan par literārajiem, gan speciālās literatūras darbiem.