Veidojot mūsu valstī pilsonisku sabiedrību, vērība pievēršama ne vien ekonomiskajām pārmaiņām, bet arī Latvijas galvenajai bagātībai – tās cilvēkiem, viņu intelektuālā potenciāla, kreativitātes atraisīšanai un attīstīšanai. Svarīgi konstatēt, kādas psiholoģiskas īpašības piemīt jau sabiedrībā atzītiem radošiem cilvēiem – dažādu nozaru radošajai inteliģencei (māksliniekiem, zinātniekiem, pedagogiem u.c.), kāda ir to personības struktūra, kas tajā kopīgs vai individuāli atšķirīgs, vai un ar ko tā atšķiras no pārsvarā reproduktīvi darbojošamies, kuras ir tieši tās īpašības, kas cilvēku dara radošu, kā tās rodas un kādi ir to attīstību veicinoši vai bremzējoši faktori. Svarīgs arī jautājums par kreativitātes diagnostiku.  Lasīt vairāk>

Ir vairāki viedokļi par kreativitāti. R.Sternbergs,T.Lubarts (Sternberg &Lubart, 1999), R.Nikersons (Nickerson, 1999) u.c. raksturo kreativitāti kā spēju radīt darbu, kas ir innovatīvs un sociāli nozīmīgs, (noderīgs, apmierina vajadzību). R. Meijera (Mayer) viedoklis ir ka kreatīvam produktam (darbības rezultātam) jābūt jaunam un vērtīgam. Lasīt vairāk>

Kreatīvas darbības rezultātā attīstās ne tikai radošā domāšana, bet arī izpaužas un pilnveidojas personības individualitāte, savdabība, unikalitāte, kas ir it īpaši svarīgi gan skolā, gan augstskolā. Cilvēka vērtība ir viņa individualitāte (A.Špona, 2001). Personības individualitāte sekmīgi veidojas mērķtiecīgi organizētā darbībā un pedagoģiskajā situācijā.  Lasīt vairāk>

Apgalvojums, ka izglītība atpaliek no mūsdienu pasaules straujās attīstības, ir kļuvis par parastu frāzi. Zinātnieki un pedagogi runā par mūža izglītības nepieciešamību. Arvien populārākas kļūst dažādas ‘radošās’ pieejas mācību procesam. Lai šīs metodes novērtētu, ir jārod atbilde uz jautājumu: kādā mērā tās palīdz sagatavot audzēkņus nākotnei? Lasīt vairāk>

Man patīk domājošā pieeja, jo man šķiet, ka tā dod iespēju mācību procesā izpausties gan studentu, gan pasniedzēju jaunradei un individualitātei, un tā arī  rosina izmantot visās nodarbībās tādas metodes kā pārdomas un sadarbību.
(Sjū Meisa, Izglītības un angļu valodas apmācības projektu vadītāja, Britu padome, Rīgā) Lasīt vairāk>

Kooperatīvā mācīšanās ir zināšanu ieguves veids, kas balstīts uz grupu darbu. Tās pamatā ir atziņas par cilvēka sociālo dabu un mācīšanās veidu, kas uzsver sociālo prasmju un iemaņu apguvi un pievērš uzmanību sadarbības nozīmei un ietekmei uz mācīšanos. Lasīt vairāk>