Lai arī precīzs pasaules valodu skaits nav zināms, ir skaidrs, ka cilvēki saziņai lieto tūkstošiem valodu. Dažas no tām, piemēram, angļu un spāņu valodas, lieto miljardiem cilvēku visos pasaules kontinentos, bet citām runātājus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Katrai valodai piemīt savas īpatnības un katra no tām ir savā ziņā interesanta, bet šajā rakstā apskatīsim tās, kas izceļas ar kaut ko īpašu.
Ar saviem aptuveni 720 tūkstošiem lietotāju, basku valoda noteikti nav no izplatītākajām pasaulē, bet tā nav arī pārāk reta vai apdraudēta. Basku tauta dzīvo nelielā apvidū Pireneju pussalā, iespiesti starp Spāniju un Franciju, bet mazās tautiņas valoda nav radniecīga nevienam no abiem lielajiem kaimiņiem, vai jebkurai citai valodai, kādā runā tuvākajā apkaimē. Valodu pētnieki uzskata, ka tās izcelsme ir senāka par Indoeiropiešu saimes valodu un stiepjas dziļi aizvēsturē. Basku valoda ir tuvākais neandertāliešu valodai, ko varam dzirdēt mūsdienās. Šai senajai valodai ir ļoti sarežģīti gramatikas likumi, tādēļ tā ir ļoti interesanta lingvistikas ekspertiem, bet īsts murgs katram, kas to cenšas iemācīties.
Ongota ir ļoti apdraudēta valoda, kurai ir atlikuši tikai mazāk, kā desmit runātāji. Šie pēdējie ongota mēles zinātāji dzīvo mazā ciematiņā Veito upes krastā, Etiopijā. Ongota valodai nav rakstiskās formas un visi tās runātāji ir gados veci cilvēki, kuri papildus šai valodai ir apguvuši citas ciematiņā lietotās valodas. Tādēļ ir sagaidāms, ka tuvākajā laikā ongota valoda pievienosies garajam sarakstam ar mirušajām valodām. Lai nākamajām paaudzēm saglabātu pēc iespējas vairāk liecību, lingvistikas eksperti rūpīgi pēta šo izmirstošo valodu.
Runājot par interesantākajām valodām, noteikti ir jāpiemin esperanto valoda. Savā ziņā esperanto ir pilnīgs pretstats tādām valodām kā ongota. Tā nav sena un dabiski veidojusies valoda, kas izmirst, bet pavisam nesena un mākslīgi veidota valoda, kas tā arī nekad nav ieskrējusies. Tomēr tik uzskatīts, ka pasaulē ir kaut kur starp 100 un 200 tūkstošiem esperanto runātāju, lai arī ļoti mazs skaitlis šo cilvēku tā ir dzimtā valoda. Esperanto tika radīta 1887. gadā, lai kļūtu par universālo pasaules valodu. Tās pamatā ir elementi no visām eksistējošajām Eiropas valodām. Esperanto vārdnīca pārsvarā sastāv no vārdiem, kas aizgūti no romances valodām, piemēram, spāņu un franču, tomēr to izruna vairāk līdzinās slāvu valodām.
Ajapa ir valoda, kas ir tik tuvu, lai kļūtu par mirušu valodu, cik vien tas ir iespējams. Tā ir valoda, kas atrodas uz nāves gultas, bet valodnieku centieni to uzturēt pie dzīvības līdz šim nav devuši augļus. Šo valodu prot tikai divi kungi, kuri dzīvo Meksikā un lieto spāņu valodu, lai kontaktētos ar citiem. Diemžēl abi seniori ir nopietni sastrīdējušies un vairs nesarunājas. Neviens īsti nezina, kādu iemeslu dēļ abi kategoriski atsakās sarunāties, bet večuki savā ir nelokāmi un ir ar mieru ļaut valodai izmirt pilnībā drīzāk, kā salabt. Viņi ir noraidījuši arī valodnieku lūgumus sarunāties viņu klātbūtnē, lai varētu saglabāt liecības par valodu nākamajām paaudzēm. Tādēļ, neskatoties uz to, ka dzīvi vēl ir divi ajapa lietotāji, tā vairs netiek lietota ne rakstiskā, ne mutiskā formā. Iespējams veco kungu galvās reizēm ienāk kāda doma, kuru tie domā ajapo valodā, bet kopā ar viņiem nomirs arī valoda.
Amazones mūžu meži ir pilni noslēpumu. Ik pa laikam zinātnieki, kas tajos veic pētnieciskos darbus, nāk klajā ar kādu neparastu atklājumu par šo neparasto ekosistēmu un cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Viens no interesantākajiem šādiem atklājumiem ir viena no pasaules neparastākajām valodām, kādā runā Piraha cilts. Piraha valodai trūkst daudzi elementi, kādus valodnieki agrāk uzskatīja par neatņemamām sastāvdaļām katrā valodā. Šai valodai ir ļoti maz skaitļa vārdu vai vārdu krāsām. Līdz ar to Piraha cilvēkiem nav konceptuālas saprašanas par skaitļiem, lielākiem par 2. Raksturojot skaitļus, kas ir par to lielāki, viņi lieto savas valodas vārdu priekš “daudz”.