Biežāk pieļautās kļūdas, mācoties svešvalodu

Pastāv mīts, ka inteliģentākajiem cilvēkiem valodu apguve nāk vieglāk. Protams, tā netraucē, īpaši ņemot vērā, ka akadēmiski attīstītākajiem indivīdiem ir pieejams plašāks un pilnvērtīgāks mācību stratēģiju arsenāls. Tomēr, vairums valodu mācību prasmju, patiesībā ir ieradumi, kurus ir iespējams veidot ar zināmas disciplīnas un pašapziņas palīdzību. Šajā rakstā esam apkopojuši biežāk pieļautās kļūdas, kas kavē jaunas valodas apguvi un paņēmieni, kā no tām atbrīvoties.
Daudzi valodnieki uzskata, ka jaunas valodas apguvei ir jāsākas ar kluso periodu. Līdzīgi kā zīdaiņi sāk apgūt valodu, klausoties un atkārtojot dzirdētās skaņas, arī valodu skolniekiem, kuri to apguvei ir pievērsušies vēlāk dzīvē, vajadzētu pēc iespējas vairāk klausīties. Klausīšanās palīdz labāk iegaumēt vārdu krājumu un ļauj saskatīt valodas struktūru. Klausīšanās komunikatīva prasme, kuru mēs lietojam ikdienas dzīvē, tomēr, mācoties valodu, to nav tik viegli piekopt, ja vien nedzīvojat ārzemēs, vai bieži apmeklējat valodu kursus. Kāds ir problēmas risinājums? Atrodiet, ko klausīties. Mūzika, filmas, televīzijas raidījumi un audio grāmatas ir ļoti noderīgi instrumenti valodu apguvē. Valodnieki ir pārliecināti, ka, jo ātrāk jums izdosies atrast praktisku pielietojumu jaunapgūtajām valodu zināšanām, jo straujāk tās nostiprināsies jūsu atmiņā. Turklāt šādi valodas mācību process kļūs dabiskāks un mazāk nogurdinošs.
Mācoties jaunu valodu, viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka apguves tempu, ir valodas apguvēja attieksme. Ja vēlaties apgūt valodu ātrāk, kļūstiet ziņkārīgs. Izpētiet tautas kultūru, kuras valodu vēlieties apgūt un atrodiet tajā kaut ko, kas jūs patiešām interesē. Ja mācaties franču valodu, painteresējieties, kādi ir populārākie televīzijas raidījumi šajā valstī. Ja esiet hokeja fans, sāciet sekot līdzi hokeja ziņām no franciski runājošās Kanādas provinces Kvebekas. Atrodiet kādu kultūras aspektu, kas jūs interesēs pietiekoši, lai jūs justu diskomfortu, ka nespējat tam izsekot pilnvērtīgi ar savām šā brīža valodas prasmēm. Kulturāli ieinteresēti valodu skolnieki būs daudz atvērtāki jaunajai valodai un vieglāk veidos attiecības ar tās iedzimtajiem lietotājiem.
Valodnieki ir atklājuši, ka valodu apguvēji, kuri sliktāk tiek galā ar neskaidriem uzdevumiem, progresē daudz lēnāk. Valodu apgūšana ir pilna neskaidru un izaicinošu situāciju. Valodu skolnieki, katru dienu apgūst iepriekš nedzirdētus vārdus un ik pa laikam uzduras dažādiem gramatikas likumu izņēmumiem, kas mācīšanās procesu padara vēl sarežģītāku. Tie skolnieki, kuri, redzot jaunu un nezināmu vārdu, vispirms sniegsies pēc vārdnīcas, tā vietā, lai censtos situāciju atrisināt radoši, mēģinot saprast vārda nozīmi pēc tā struktūras, valodu iemācīsies lēnāk. Galu galā, skolnieki, kuri šādās situācijās jūtas nekomfortabli, var pat atmest valodas apguvei ar roku pilnībā. Valodas apguve ir liels izaicinājums, kas spiež mūsu smadzenēm darboties vēl neierastā manierē. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai mēs nebaidītos iesoļot nepazīstamā teritorijā. Tā vietā, lai uzmeklētu katru jauno vārdu vārdnīcā, centieties saprast tā nozīmi pēc vārda struktūras vai kopējā konteksta. Ja nekas cits neizdodas, labāk mēģiniet vārdu uzminēt.
Neatkarīgi no tā, vai skolnieks prot rakstīt svešvalodā, pareizi locīt darbības vārdus vai tekoši lasīt tekstu, runa ir pats nozīmīgākais elements. Šis ir tas mācību posms, kas daudziem ir pats izaicinošākais. Sākt runāt valodā, kurā nespējam brīvi noformulēt savas domas, mēs riskējam izskatīties muļķīgi. Tomēr tā ir fāze, kurai cauri ir jāiziet katram, kas vēlas pilnvērtīgi apgūt kādu valodu. Tādēļ lielākā kļūda, kādu varam pieļaut mācoties svešvalodu, ir netikt galā ar savu kautrību un nedrošību. Galu galā, valodas apguve ir ļoti sarežģīts uzdevums un pat neizteiksmīga un ierobežota runa ir sasniegums, kuru vairums cilvēku augstu novērtē, nevis kritizē par tās nepilnībām.